Pages Menu
Rss
Categories Menu

CSDD jaunais pirkums -140 stacionārie fotoradari

Pastāsti savējiemTweet about this on TwitterShare on FacebookShare on Google+

Saskaņā ar Iekšlietu ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu par fotoradaru ieviešanu laika posmā no 2013. gadam līdz 2017. gadam valsts akciju sabiedrības “Ceļu satiksmes drošības direkcija” (CSDD) iegādāsies un uz Latvijas autoceļiem tiks izvietoti 140 stacionārie fotoradari.

Cik ātri visi radari parādīsies uz ceļiem un, cik tas izmaksās  ?

Plānots, ka katru gadu uz ceļiem tiks izvietoti 20 stacionārie fotoradari. Viena radara iegādei atvēlēti 30 tūkstoši latu, bet uzstādīšanai 5 tūkstoši latu.  Interesanti, ka fotoradari tiks pirkti par CSDD līdzekļiem (CSDD ir akciju sabiedrība, kas katru gadu gūst peļņu un daļu no peļņas izmaksā valstij dividendēs). Kopumā katru gadu fotoradaru iegādei un uzstādīšanai tiks atvēlēti 700 tūkstoši latu, bet kopumā valsts šī mērķa īstenošanai plāno izlietot 3,5 miljonus latu.

Cik daudz valsts plāno iekasēt no autovadītājiem ?

Finanšu ministrijas prognozes  par gūtajiem ieņēmumiem no stacionāro fotoradaru darbības paredz, ka 2014. gadā fotoradari nopelnīs 810 tūkstošus latu, 2015. gadā jau 3,83 miljonus, 2016. gadā 7,23 miljonus, 2017. gadā 9,39 miljonus latu, bet 2018. gadā 11,12 miljonus latu.  Tādējādi pēc visu fotoradaru uzstādīšanas valsts plāno ar 1 fotoradaru nopelnīt 92,700 latus. Diemžēl gūtos ienākumus nav plānots novirzīt ceļu satiksmes drošības vai autoceļu uzlabošanai. Visa iegūtā nauda tiks vienkārši ieskaitīta valsts pamatbudžetā. Var secināt, ka fotoradari darbosies kā kārtējā naudas mašīna. Skumji, lai neteiktu vairāk. Jācer vienīgi, ka CSDD mājas lapā vismaz tiks publicēta stacionāro fotoradaru karte.

Kurš izsūtīs stacionāro fotoradaru protokolus ?

Saskaņā ar ziņojumā pausto informāciju CSDD nodrošinās fotoradaru darbību un apkalpošanu, bet Valsts policija veiks protokolu apstrādi un lietvedību.

Šobrīd ir izveidojusies situācija, ka liela daļa autovadītāju apstrīd saņemtos fotoradaru sodus, kā rezultātā policijas darbinieki ir pārslogoti un sodu reāla piespriešana aizkavējās uz vairākiem mēnešiem vai pat gadiem. Lai stiprinātu policijas kapacitāti šajā jomā, Iekšlietu ministrija plāno šim mērķim atvērt jaunas amata pozīcijas. Darbinieku algošanai Iekšlietu ministrija lūdz papildus finansējumu 136,385 Ls, savukārt CSDD darbinieku algošanai 2014. gadā būs nepieciešami papildus vairāk kā 305 tūkstoši latu. Palielinoties fotoradaru skaitam, palielināsies arī vajadzība pēc papildus darbiniekiem, tādēļ 2018. gadā stacionāro fotoradaru uzturēšanas (CSDD) un protokolu lietvedības (Valsts policija) vajadzībām plānots atvēlēt vairāk kā 2,5 miljonus latu.

Apkopojot visu iepriekšminēto, var secināt, ka 2018. gadā valsts plāno ar fotoradariem iekasēt 11,12 miljonus latu, bet apkalpošanai izlietot nedaudz vairāk kā 2,5 miljonus latu. Rezultāts – valsts gūs papildus 8,6 miljonus latu peļņu no autovadītāju neuzmanības vai netikumiem.

Vai CSDD neplāno ieviest arī pārvietojamos fotoradarus ?

Nē. Iekšlietu ministrija ir atteikusies no pārvietojamajiem fotoradariem to  iepriekšējā izskatā. Ņemot vērā iepriekšējo negatīvo pieredzi ar funkcijas deleģēšanu privātam uzņēmuma (“V-Traffic”), valsts policija plāno modernizēt daļu transportlīdzekļu un aprīkot tos ar pārvietojamiem fotoradariem un video ierakstīšanas tehniku. Policija varēs fiksēt ātruma pārkāpumus gan slēpjoties ceļa malā kā agrāk, gan vienkārši braucot pa ceļu. Šī mērķa īstenošanai valsts budžetā ir atvēlēts aptuveni 0,5 miljons latu.

Pastāsti savējiemTweet about this on TwitterShare on FacebookShare on Google+