Latvijas Bankas prognozes liecina, ka Latvijas valsts regulāri dzīvo pāri savām budžeta iespējām. Ja budžets tiek veidots ar deficītu, tas nozīmē, ka ir plānots tērēt vairāk nekā nopelnīt. Ņemot vērā, ka katru gadu valstij ir jāatmaksā aptuveni 300 miljoni eiro starptautiskajiem kreditoriem, ir skaidrs, ka nesedzot savas parādsaistības Latvija ik gadu pārmaksā.
Nav brīnums, ka arī Latvijas iedzīvotāji reizēm ir spiesti dzīvot pāri sava mājsaimniecības budžeta iespējām. Apstākļos, kad nav veidoti uzkrājumi vai arī to apmērs ir nepietiekams, bet radušies steidzami tēriņi atsevišķos gadījumos neatliek nekas cits kā kredīti bankā vai internetā. Aizņemoties bankā naudu iespējams saņemt uz ilgāku termiņu, zemākiem procentiem un arī summas ir pieejamas lielākas. No otras puses, aizņemoties internetā, kredītu var iegūt ātrāk, taču tas būs dārgāks. Izņēmums ir tā saucamais “pirmais kredīts bez maksas”, kas ļauj aizņemties uz laiku līdz četrām nedēļām un noteiktajā termiņā atmaksāt, cik paņemts. Iespēju paņemt aizdevumu bez komisijas nepiedāvā visi aizdevēji un arī ne visiem. Vairumā gadījumu kredīts bez procentiem internetā tiek piešķirts tikai jaunajiem, maksātspējīgajiem un uzticamajiem klientiem. Piesakoties aizdevumam otrajā reizē, pieteikums tiek apstiprināts ātrāk, taču jārēķinās ar komisijas maksu 10 un vairāk procentu mēnesī apmērā.
Banku ilgtermiņa kredīti
Laika posmā starp 2010. un 2015. gadu komercbankas Latvijā ir būtiski uzlabojušas savu kredītportfeli. Sliktie kredīti ir norakstīti to meitasuzņēmumiem, bet hipotekāro kredītu ņēmēji, kas nespēja pildīt saistības ir savus īpašumus zaudējuši. Tā rezultātā banku aktīvus veido, galvenokārt, nerezidentu noguldījumi un bankas burtiski vārās naudā. Aizdevumu apjoms pret šo naudas masu ir salīdzinoši neliels un rodas pamatots jautājums par šo banku ieguldījumu valsts ekonomikā. Arī plašsaziņas līdzekļos ir nereti dzirdams, ka kredītiestādes uzņēmējus kreditē kūtri vai arī naudu neaizdod nemaz. Bankas uz šiem komentāriem atbild, ka aizdod naudu tikai tiem uzņēmumiem, kas ir uzticami. Protams, par savām iekšējām izvērtēšanas procedūrām nekādi detalizēti komentāri netiek sniegti, taču ir skaidrs, ka bankas nogaida. Rezultāts ? Latvijas ekonomika neattīstītās tik ātri, cik varētu un aktualizējas jautājumus par nepieciešamību dibināt jaunu valsts banku. (Atgādināsim, ka hipotēku un zemes banka tika slēgta, bet Citadele pārdota pēc ārzemju partneru pieperasījuma)
Iedzīvotājiem viena no nedaudzajām iespējām aizņemties online šobrīd ir hipotekārais kredīts, kuru šobrīd jaunās ģimenes var iegūt ar valsts atbalstu. Atbalsts, protams, nav liels, taču valsts apņemas segt procentu maksājumus pirmajai iemaksai situācijās, kad aizņēmējs nav spējīgs segt savas parādsaistības. Tas ļauj iegūt aizdevumu pat tiem kredītņēmējiem, kas pretējā gadījumā nebūtu spējīgi to izdarīt, jo gluži vienkārši no savas algas nav spējīgi sakrāt pirmajai iemaksai nepieciešamos 5000 vai 10000 eiro. Tradicionāli bankas aizdod naudu ar termiņu līdz 10, 20 vai pat 40 gadiem mājokļa iegādei. Atmaksājot aizdevumu ilgā termiņā parasti tiek pārmaksāts gandrīz dubultā, tādēļ aizņēmēja interesēs ir segt parādsaistības maksimāli ātri. Lieki piebilst, ka ar mūsu valstī pastāvošo atalgojuma līmeni to izdarīt ātrāk ir ļoti grūti un vairumam aizņēmēju var rasties problēmas arī ar esošo parādsaistību izpildi. Lai nebūtu vēlāk jālej gaužas asaras ir vērts jau sākotnēji saprast, ka materiālām lietām pieķerties nav jēga. Agri vai vēlu mums visiem būs viss uz šīs zemes jāatstāj un arī kredīts mājokļa iegādei vai aizdevumi internetā nevienu vairs tad neuztrauks.